Kanclers kolektīvs devās ekskursijā uz Limbažiem un to apkārtni, lai kopā iepazītu pilsētu, vietējo cilvēku stāstus un tradīcijas. Tā bija diena, kurā netrūka pārsteigumu, gardu atklājumu un sirsnīgas viesmīlības.

Limbaži aizrautīgas gides vadībā

Ekskursiju sākām ar Limbažu apskati – gan pa autobusa logu, gan pastaigājoties kājām. Pilsētu mums izrādīja gide Ieva Leimane, kuras aizrautīgais un patriotisma pilnais stāstījums ļāva ieraudzīt Limbažus īpašā gaismā. Prieks sastapt cilvēku, kurš par savu pilsētu stāsta ar tik lielu mīlestību!

Sudraba māksla un vietējie gardumi

Tālāk devāmies apskatīt Oļega Auzera radītos sudraba mākslas darbus. To smalkums, mērogs un tajos ieguldītais darbs izraisīja patiesu apbrīnu. Pārsteigumu varēja nolasīt arī mūsu sejās!

Pēc tam viesojāmies veikaliņā “Radīts Limbažu novadā”, kur saimnieks Raivis Mickevičs mūs viesmīlīgi cienāja ar sāļiem un saldiem našķiem. Tur iepazinām arī neparastu vietējo darinājumu – “Lāčbiedis” svilpes.

Maizes tapšanas stāsts un Masku skapis

Nākamā pietura bija maizes ceptuve “Lielezers” ar 35 gadu pieredzi. Uzzinājām, cik daudz laika, rūpības un roku darba nepieciešams, lai taptu laba maize. Milti vispirms tiek sasildīti, mīkla joprojām rūgst koka mucās, bet līdz nonākšanai uz mūsu galda maizīte daudzkārt iziet caur siltām un prasmīgām rokām.

Blakus ceptuvei paviesojāmies arī Masku skapī, kur iepazinām senču maskošanās tradīcijas un cilvēkus, kuri tās turpina mūsdienās.

Paldaži – vieta, kur nesteigties

Dienas turpinājumā devāmies uz Paldažiem pie mūsu maršruta autora un organizatora Andreja Kovaļova. Senajā sētā mūs sagaidīja iekurts ugunskurs, karsta tēja un saimnieka stāsti par dzimtas vēstures līkločiem.

Pāri aizlaidās zosu kāsis, bet mēs mērījām varenā oša apkārtmēru. Iespējams, šis koks pieredzējis pat trīs gadsimtus!

Kad bijām gana klausījušies, pienāca laiks sātīgai jēra gaļas zupai. Uzzinājām, ka tās tapšanas ceļš līdz mūsu bļodiņām ildzis veselas 24 stundas.

Par muzikālo noskaņu rūpējās muzikanti Valtera Reiznieka vadībā. Senajā kūtsaugšā dega bišu vaska sveces, bet mēs darbojāmies ar oša koka klucīšiem. Ieziežot tos ar aitu taukiem, īpaši spilgti atklājās koka gadskārtu raksts.

Degustējām “Vidusgrūbu” saimnieku raudzēto vīnu, baudījām mieru un katrs atradām sev kādu nodarbi. Andrejs mūs cienāja arī ar ilgi briedinātu kazas sieru un medu tieši no kāres – garšu salikumu, kas paliks atmiņā.

Pirms došanās mājup vēl apskatījām melno pirti un ieelpojām tās īpašo smaržu. Bija tik labi, ka projām doties nemaz negribējās.

Paldies par sirdssiltumu!

Limbažus un to apkārtni šajā dienā iepazinām caur tur satiktajiem cilvēkiem – viņu stāstiem, darbiem un mīlestību pret savu novadu.

Kanclers kolektīva vārdā sakām sirsnīgu paldies visiem mūsu uzņēmējiem un gidēm, muzikantiem un saimniekiem par viesmīlību, dāsnumu un kopā piedzīvoto! Īpašs paldies Andrejam Kovaļovam par maršruta izveidi un piepildīto dienu.